Skip to main content
European Commission logo
lvlv
Mūsu planēta, mūsu nākotne

Milestones

Atskaites punkti

Cīņa pret klimata pārmaiņām visā pasaulē

Globālie centieni cīņā pret klimata pārmaiņām sākās 1992. gadā, kad pasaules valstis parakstīja starptautisku nolīgumu, kura nosaukums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC).

Aplūko svarīgākos atskaites punktus globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām

Izveido Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), kas apvieno tūkstošiem zinātnieku, lai izvērtētu zinātniskus pierādījumus par klimata pārmaiņām un to sekām

UNFCCC pieņem Kioto protokolu, kas ir pasaulē pirmais nolīgums par siltumnīcefekta gāzu emisijām

ES ievieš emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

ES pieņem savu klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu ar trīs galvenajiem mērķiem, proti, lai līdz 2020. gadam samazinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu, līdz 20 % palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES energopatēriņā un par 20 % palielinātu energoefektivitāti

ANO konference par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā beidzas bez vispārējas vienošanās par saistošiem emisiju samazinājumiem

100 valstu vadītāji Ņujorkā tiekas ANO augstākā līmeņa sanāksmē klimata jomā; IPCC 5. izvērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām paziņo, ka vēl ir sasniedzams mērķis nepieļaut temperatūras palielināšanos par vairāk nekā 2 °C; ES pieņem klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu laikam līdz 2030. gadam, tostarp par mērķi samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu

Tiek panākta vienošanās par jaunu globālu klimata nolīgumu — Parīzes nolīgumu. 195 valstis apņemas samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un censties ierobežot globālo sasilšanu, lai noturētu temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni

Parīzes nolīgums stājas spēkā 2016. gada 4. novembrī.

Valstis vienojas par sīki izstrādātiem noteikumiem un vadlīnijām, lai Parīzes nolīgums darbotos praksē visā pasaulē

ES dalībvalstu vadītāji vienojas par mērķi līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu.

Eiropas zaļo kursu finansēs, izmantojot trešdaļu ieguldījumu no ES NextGenerationEU atveseļošanas plāna un līdzekļus no ES septiņu gadu budžeta. Kopējais finansējums sasniegs 600 miljardus EUR!

Vai tu zināji?

Teju visas pasaules valstis (197), ieskaitot visas ES dalībvalstis atsevišķi un ES kā organizāciju, ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

Pasaules mēroga saistību apliecinājums

2016. gada 22. aprīlī 174 valstis Ņujorkā oficiāli parakstīja Parīzes nolīgumu. Tas ir pirmais nolīgums, ko vienā dienā paraksta tik liels skaits valstu.

Lai Parīzes nolīgums iegūtu likuma spēku, tas bija oficiāli jāratificē vismaz 55 valstīm, kuras rada vismaz 55 % pasaules emisiju.

ES oficiāli ratificēja šo nolīgumu 2016. gada 5. oktobrī, tādējādi tas stājās spēkā 4. novembrī, mazāk nekā gadu pēc tā pieņemšanas.

Vai tu zināji?

ES 2018. gadā radīja mazāk nekā 10 % no pasaules CO2 emisiju apjoma, bet Ķīna aptuveni 30 % un ASV 14 %.

Izmaiņu finansēšana

Nabadzīgām un neaizsargātām valstīm ir vajadzīga palīdzība, lai samazinātu to emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu sekām.

2020. gadā kopējie ES un tās dalībvalstu ieguldījumi veidoja gandrīz 27 miljardus USD (23,39 miljardi EUR), no kuriem aptuveni puse tika iztērēti, palīdzot ES starptautiskajiem partneriem pielāgoties klimata pārmaiņām. Liela daļa šī atbalsta tiek piešķirta pasaules visneaizsargātākajām valstīm. Mēs joprojām strādājam, lai sasniegtu attīstīto valstu kopīgo mērķi ieguldīt 100 miljardus USD gadā klimata finansēšanai pēc iespējas ātrāk un līdz 2025. gadam.

Vai tu zināji?

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un bijušais ASV viceprezidents Als Gors 2007. gadā kopīgi saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu klimata pārmaiņu izpētē.

Mērķis — ne vairāk kā 2 °C

Valstu valdības ir vienojušās, ka, lai novērstu klimata pārmaiņu smagākās sekas, globālās temperatūras paaugstināšanās nedrīkst pārsniegt 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu (laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas).

Zinātnieki uzskata, ka, pārsniedzot šo robežu, radikāli palielinās risks, ka var notikt neatgriezeniskas plaša mēroga pārmaiņas. Valstis arī ir vienojušās censties nodrošināt, lai sasilšana nepārsniegtu 1,5 °C, jo tādējādi būtiski samazinātos klimata pārmaiņu radītie riski un ietekme.

Šie mērķi tika saskaņoti ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas ir starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām.

Vai tu zināji?

Eiropas zaļo kursu finansēs, izmantojot trešdaļu ieguldījumu no ES NextGenerationEU atveseļošanas plāna un līdzekļus no ES septiņu gadu budžeta. Kopējais finansējums sasniegs 600 miljardus EUR!