Teju visas pasaules valstis (197), ieskaitot visas ES dalībvalstis atsevišķi un ES kā organizāciju, ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
Īstenojot plūdu novēršanas pasākumus, var glābt dzīvības un ietaupīt naudu: katrs plūdu aizsardzībai izlietotais eiro var ietaupīt sešus eiro plūdu seku novēršanā!
1991. gadā Dānijā tika izveidots pasaulē pirmais atkrastes vējparks “Vindeby”, kurā darbojās 11 vēja turbīnas.
Atjaunojamie energoresursi nodrošina gandrīz vienu trešdaļu no visas pasaule elektrības.
ES 2021. gadā saražoja vairāk elektrības no atjaunojamiem energoresursiem (38 %) nekā no fosilā kurināmā (35 %).
Venēcija 20. gadsimtā iegrima par vairāk nekā 20 cm.
Eiropas iedzīvotāja vidējā oglekļa pēda ir gandrīz 7 tonnas CO2 gadā.
Vairāk nekā 90 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma. Kā domā tavas valsts iedzīvotāji? Uzzini to šeit
Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aprēķiniem 71 no aptuveni 100 lauksaimniecības kultūrām, kuras nodrošina 90 % pārtikas pasaulē, apputeksnē bites!
Tikai 2,5 % ūdens uz Zemes ir saldūdens. Vairāk nekā divas trešdaļas no tā ir sasalušas ledājos un polārajās ledus segās. Tāpēc ūdens ir jātērē gudri!
Zinātnieki uzskata, ka pašlaik okeānu ūdens kļūst skābāks straujāk nekā jebkad iepriekš pēdējos 300 miljonos gadu.
Okeāni ik dienu absorbē apmēram 4 kilogramus CO2 uz vienu cilvēku.
Laikposmā no 1900. līdz 2015. gadam pasaulē noticis vairāk nekā 30 000 dabas katastrofu, nodarot postījumus aptuveni sešu triljonu eiro apmērā.
Vai zināji, ka Eiropas Savienībai ir sava satelīta programma Zemes novērošanai? To sauc Copernicus, un tā ir pasaules progresīvākā planētas monitoringa sistēma. Copernicus veido sešas satelītu ģimenes (“Sentinels”), kuras atstaro augstas izšķirtspējas zemes un okeāna attēlus. Šos attēlus ikviens var izmantot bez maksas dažādos nolūkos, tostarp lai sekotu klimata un vides izmaiņām.
Bez siltumnīcefekta vidējā temperatūra uz Zemes būtu nevis patīkamie 15 °C, pie kā mēs esam pieraduši, bet krietni zemāka, proti, –18 °C, kas ir daudz par aukstu, lai izdzīvotu augi, dzīvnieki un arī mēs!
No 1990. līdz 2018. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES tika samazinātas par 23 %.
Katru gadu tropiskos mežus izcērt tik lielā platībā, kas aptuveni atbilst Grieķijas platībai.
Augsnē mājo vairāk nekā ceturtā daļa visu uz zemes dzīvojošo sugu.
Eiropas zaļo kursu finansēs, izmantojot trešdaļu ieguldījumu no ES NextGenerationEU atveseļošanas plāna un līdzekļus no ES septiņu gadu budžeta. Kopējais finansējums sasniegs 600 miljardus EUR!
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un bijušais ASV viceprezidents Als Gors 2007. gadā kopīgi saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu klimata pārmaiņu izpētē.
ES 2018. gadā radīja mazāk nekā 10 % no pasaules CO2 emisiju apjoma, bet Ķīna aptuveni 30 % un ASV 14 %.
ES vēlas līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās emisijas par vismaz 90 %.
Izlietotu cepamo eļļu, augļu un dārzeņu atliekas var pārstrādāt automašīnu degvielā.
Vairāk nekā 4,5 miljoni cilvēku strādā pilnas slodzes darbu ES zaļajā sektorā. Zaļais sektors: darbvietas, kas saistītas vides aizsardzību un saglabāšanu, piemēram, ūdens un atkritumu apsaimniekošana, reciklēšana un atjaunojamie energoresursi.
Līdz 2020. gada beigām visām jaunajām ēkām ES jābūt oglekļa ziņā gandrīz neitrālām.
Pilsētas aizņem aptuveni 2 % Zemes virsmas, bet tajās dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju.
Mūsdienās būvētu ēku enerģijas patēriņš ir vidēji viena trešdaļa no to ēku enerģijas patēriņa, kas būvētas pirms 2005. gada.
