Mainīgā pasaule
Sekas
Klimata pārmaiņu sekas ir jūtamas visos kontinentos, un paredzams, ka turpmākajās desmitgadēs tās kļūs biežākas un izteiktākas.
Dažādas valstis un reģioni saskaras ar atšķirīgām problēmām.
Šīs pārmaiņas var pārveidot mūsu pasauli, ietekmējot pārtikas un ūdens krājumus un mūsu veselību. Jo lielākas būs šīs problēmas, jo grūtāk un dārgāk būs tās atrisināt, tāpēc vislabākais risinājums ir rīkoties pēc iespējas agrāk.
Kā tiek mērītas klimata pārmaiņas?
Ledus paraugos, kas iegūti Antarktikā no dziļiem ledus slāņiem, ir 650 000 gadu veci gaisa burbuļi. Tie mums vēstī par siltumnīcefekta gāzu līmeni pagātnē un parāda, ka CO2 un metāna koncentrācija atmosfērā bija daudz mazāka nekā mūsdienās.
Koku gadskārtas parāda koka gadskārtējo pieaugumu. Zinātnieki pēta ļoti vecu koku gadskārtas, lai uzzinātu, kā laika gaitā ir mainījies klimats. Piemēram, gadskārtas ir šaurākas, kad laika apstākļi ir auksti vai sausi.
Mauna Loa observatorijā Havaju salās ASV CO2 līmeni atmosfērā mēra kopš 1958. gada. Mērījumi šajā nomaļajā vietā, kur gaiss ir neskarts, labi parāda CO2 līmeņa izmaiņas pasaulē.
Satelīta attēlus var izmantot, lai parādītu, kā laika gaitā mainījusies ar ledu klātā platība Arktikā un Antarktikā.
Sliktās ziņas
Zinātnieki ir vienisprātis, ka planēta sasilst ātrāk nekā jebkad iepriekš, jo cilvēki atmosfērā novada milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu. Šīs darbības ietver fosilā kurināmā (akmeņogles, nafta un dabasgāze) dedzināšanu, automašīnu izmantošanu un mežu izciršanu.
Daudzi no mums ir redzējuši un pat paši piedzīvojuši klimata pārmaiņu sekas. Taču klimata pārmaiņas ir kas vairāk nekā tikai ekstremāli laika apstākļi, piemēram, plūdi, sausums un viesuļvētras. Lēnāk notiekošas un mazāk pamanāmas klimata pārmaiņas var pilnībā izmainīt veidu, kādā mēs dzīvojam.
Labās ziņas
Labās ziņas ir tādas, ka 2015. gada decembrī Parīzē 195 valstis (gandrīz visa pasaule) panāca pirmo juridiski saistošo pasaules mēroga vienošanos par klimata pārmaiņu problēmas risināšanu. Eiropas Savienībā (ES) un citās pasaules valstīs valdības, uzņēmumi un iedzīvotāji strādā, lai risinātu klimata pārmaiņu iemeslus un pielāgotos pārmaiņām.
Mums visiem ir jāpiedalās, jo klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kas var ietekmēt ikvienu no mums.
Mēs visi dzīvojam uz vienas planētas, un, ja mēs vienā vietā izdarām izmaiņas, tad tās var skart citus cilvēkus tālu pasaulē. Var teikt, ka mūsu rīcība atstāj paliekošu ietekmi, kas līdzīga pēdas nospiedumam. Tādējādi ar savu rīcību un izvēli mēs katrs varam spert soļus, kas atstāj mazākas pēdas, un palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
Klimata izmaiņu izraisīti ekstremāli laika apstākļi
Padoms
Noklikšķini uz interaktīvās kartes, lai aplūkotu ar laika apstākļiem saistītu noviržu piemērus visā pasaulē
Būtiskas pārmaiņas okeānos
Jūras līmeņa celšanās
No 1901. līdz 2010. gadam vidējais jūras līmenis pasaulē paaugstinājās par 19 cm. Tam ir divi galvenie iemesli — pirmkārt, ūdenim sasilstot, tas izplešas un aizņem vairāk vietas. Otrkārt, globālā sasilšana paātrina ledāju un milzīgo Grenlandes un Antarktikas ledus segu kušanu, kas palielina ūdens daudzumu okeānos.
Jūras līmeņa celšanās izraisa plūdus zemos piekrastes reģionos un draud pilnīgi applūdināt vairākas salas.
Augstāks jūras līmenis var arī kaitēt svarīgām piekrastes ekosistēmām, piemēram, mangrovju audzēm, kas ir patvērums zivju mazuļiem un citām dzīvām radībām un aizsargā tās no vētrām, kas izskalo krastus. Kad sālsūdens iesūcas zemē, tas sabojā dzeramā ūdens krājumus un augsni, padarot neiespējamu lauksaimniecību.
Apdraudētās salas
Vai vari iztēloties, kā ir dzīvot ar apziņu, ka kādu dienu tavu māju applūdinās ūdens?
Māršala Salas Klusā okeāna ziemeļos ir viena no visapdraudētākajām salu valstīm pasaulē, jo liela daļa sauszemes ir tikai aptuveni trīs metrus virs jūras līmeņa.
Zinātnieki norāda, ka vietēja ūdens līmeņa celšanās par nieka 80 cm varētu applūdināt divas trešdaļas sauszemes.
Siltāki okeāni
Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē arī pasaules okeānus. Okeāni ir absorbējuši vairāk nekā 90 % papildu siltuma, ko radījušas cilvēku pēdējos 40 gados izraisītās atmosfēras pārmaiņas.
Tas nozīmē, ka atmosfēra nesasilst tik strauji, cik tā varētu, tomēr vienlaikus uzsilst okeāni. Zivis, garneles, vaļi un planktons (sīkie organismi, kurus ēd zivis) reaģē uz ūdens temperatūras paaugstināšanos, migrējot virzienā uz poliem, kur ir vēsāk.
Sīkie, garnelēm līdzīgie vēzīši krili, kuri kalpo par barību zivīm un vaļiem, vislabāk vairojas aukstā ūdenī. Siltākos ūdeņos ir mazāk krilu un mazāk zivju. Koraļļu rifi, kas kalpo par mājām vairāk nekā 25 % jūras sugu un kur vairojas daudzas zivju sugas, arī cieš no pārmērīgas ūdens sasilšanas.
Okeāni absorbē aptuveni ceturtdaļu oglekļa dioksīda, ko mēs ik gadu izlaižam atmosfērā, un CO2 līmeņa paaugstināšanās noved pie lielākas šīs gāzes uzkrāšanās jūrās. Tas palīdz regulēt klimatu, bet izmaina okeānu ķīmisko līdzsvaru.
Ūdeņi kļūst skābāki, kas kaitē jūrā dzīvojošajām sugām, it īpaši sugām, kas veido čaulas, piemēram, omāriem, austerēm un koraļļiem.
Tas rada īpaši lielas bažas, jo minētie organismi ir daudzu sugu barības ķēdes pirmais posms.
Dzīvnieki un postošās klimata pārmaiņas
Draudi polārajai barības ķēdei
Daudzas sauszemes un jūras sugas jau ir devušās uz jaunām dzīves vietām. Daļai sugu draud izmiršana, ja mēs nerīkosimies, lai ierobežotu klimata pārmaiņas.
Jūras leopardiem un polārlāčiem, kas ir lielākie polārie plēsēji, izdzīvošanai ir nepieciešamas sīkas aļģes, kas aug ledus apakšā. Šīs aļģes ir sākuma posms gandrīz visās polārajās barības ķēdēs. Planktons ēd aļģes, sīkas zivis, krili un citas būtnes ēd planktonu, un tā augšup pa barības ķēdi līdz zivīm, pingvīniem un roņiem. Samazinoties jūras ledus segai Antarktikā un Arktikā, šīs barības ķēdes sabrūk.
Kā tas ietekmē cilvēkus?
Klimata pārmaiņas ir radījušas neatgriezeniskas izmaiņas uz Zemes, kas arvien vairāk maina cilvēku dzīvesveidu.
Bīstamie moskīti
Klimata pārmaiņas nozīmē arī to, ka dažādi kukaiņi, kas senāk dzīvoja vienā reģionā, tagad ir ieviesušies citur.
Dažas moskītu sugas izplata tādas slimības kā dzeltenais drudzis, tropu drudzis, Čikungunjas drudzis un malārija. Sākotnēji šie kukaiņi dzīvoja tikai tropu reģionos, bet klimata sasilšanas dēļ daļa no tiem tagad dzīvo un vairojas arī Dienvideiropā.
Mazāk pārtikas, vairāk problēmu
Dedzinošs karstums un ūdens trūkums postoši iedarbojas uz lauksaimniecības augiem un samazina pasaules pārtikas krājumus. Augiem vajag ūdeni augšanai, un arī mājlopi, piemēram, govis, ir badā, ja tām nav augu, ko ēst. Kad augsnes virskārta laukā izkalst, pārvēršas par putekļiem un vējš to aizpūš, augiem zūd ļoti nepieciešamās barības vielas.
Rezultātā samazinās pārtikas daudzums. Tā ir nopietna problēma, jo tiek prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam palielināsies no pašreizējiem 7 miljardiem līdz 9 miljardiem, tāpēc nākotnē vajadzēs vairāk, nevis mazāk pārtikas.
Mūsu pārtikas krājumus apdraud arī klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz bitēm un citiem apputeksnētājiem. Tas viss nozīmē, ka tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, mums ir jānovērš klimata pārmaiņas, vienlaikus pielāgojot mūsu lauksaimniecību izmaiņām klimatā.
Grimstošā pilsēta
Koka pāļi, uz kuriem būvēta Venēcija, grimst aizvien dziļāk dubļos seklajā lagūnā Adrijas jūrā.
Savukārt lagūnas ūdens līmenis katru gadu paceļas par apmēram 2 mm, līdz ar to kopumā jūras līmenis pieaug par 4 mm gadā.
Biežie plūdi bojā vēsturiskās ēkas, appludina takas un ietekmē tūrismu.
Tomēr šobrīd tiek izstrādāts projekts, kas paredz uzstādīt 78 milzīgus tērauda vārtus, lai aizsargātu pilsētu no līdz pat 3 m augstiem plūdiem. Bez tam papildu aizsardzību Venēcijai sniegs sāls purvu atjaunošana – tie ir dabisks jūras līmeņa paaugstināšanās šķērslis.
Kā redzat, situācija nav tā labākā ne Zemei, ne cilvēkiem... Kādi varētu būt risinājumi?