Skip to main content
Mūsu planēta, mūsu nākotne

Cēloņi

Kas izraisa klimata pārmaiņas?

Cēloņi

Vēstures gaitā Zemes klimats ir nepārtraukti mainījies, pakāpeniski kļūstot karstāks vai aukstāks uz ilgu laiku.

Mēs esam atbildīgi

Šīs izmaiņas izraisīja tādi dabiski iemesli kā izmaiņas planētas ass slīpumā, saules aktivitātē un okeānu straumēs. Taču pašlaik vērojamās pārmaiņas ir citādas, un tās esam izraisījuši mēs! Mūsu darbības rezultātā rodas vairāk gāzu, kas atmosfērā piesaista siltumu, un tādējādi temperatūra uz Zemes paaugstinās ļoti ātri.

Remote video URL

Ko saka zinātne

Kad saules gaisma sasniedz Zemes virsmu, daļa no tās tiek absorbēta un silda zemi un okeānus. Pārējā enerģija tiek atstarota atpakaļ kosmosā, bet daļa no tās paliek atmosfērā un silda Zemi. To dēvē par “siltumnīcefektu”, jo atmosfēra darbojas kā siltumnīca, saglabājot iekšpusi siltu.

Šis siltumnīcefekts notiek tāpēc, ka Zemes atmosfērā ir tādas gāzes kā ūdens tvaiki, oglekļa dioksīds, metāns un dislāpekļa oksīds (tās sauc par siltumnīcefekta gāzēm). Šis siltumnīcefekts parasti nodrošina piemērotu temperatūru uz mūsu planētas.

Taču cilvēku darbību dēļ siltumnīcefekta gāzu daudzums atmosfērā palielinās, pastiprinot siltumnīcefektu un paaugstinot temperatūru uz Zemes.

Klimata pārmaiņas izraisa Zemes temperatūras paaugstināšanās (globālā sasilšana), kas izriet no tā, ka atmosfērā nonāk vairāk siltumnīcefekta gāzu, pārsniedzot dabiski radušos siltumnīcefekta gāzu daudzumu.

Šīs papildu siltumnīcefekta gāzes rada fosilā kurināmā sadedzināšana enerģijas ieguvei, kā arī cita cilvēku darbība, piemēram, lietus mežu izciršana, lauksaimniecība, lopu audzēšana un ķīmisko vielu ražošana.

Laika apstākļi un klimats ir divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas lietas. Laika apstākļi raksturo ikdienas apstākļus noteiktā vietā, piemēram, vienā dienā laiks var būt mākoņains un mitrs, bet nākamajā — saulains.

Klimats ir vidējie laika apstākļi kādā vietā relatīvi ilgā laikposmā (piemēram, 30 gadu laikā). Piemēram, tuksnesī ir karsts un sauss klimats, bet Arktikā un Antarktikā klimats ir auksts un sauss.

Globālā sasilšana un klimata pārmaiņas

Globālā sasilšana raksturo pašlaik notiekošo Zemes temperatūras paaugstināšanos. Tā ir tikai viena no klimata pārmaiņu izpausmēm. Klimata pārmaiņas ietver daudzos dažādos veidus, kādos globālā sasilšana ietekmē Zemes klimatisko sistēmu.

Tās ietver jūras līmeņa celšanos, ledāju kušanu, nokrišņu izmaiņas, biežākus ekstremālus laika apstākļus (piemēram, pēkšņi plūdi un karstuma viļņi), gadalaiku ilguma izmaiņas un ražas izmaiņas.

Vai tu zināji?

No 1990. līdz 2018. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES tika samazinātas par 23 %.

Kļūst siltāks

Zemes virsmas vidējā temperatūra 2019. gadā bija par aptuveni 1,5 °C grādiem augstāka nekā 19. gadsimta beigās, un nākamajā gadsimtā vidējā globālā temperatūra paaugstināsies vēl vairāk. 1,5 °C var nešķist daudz, bet padomā par turpmāk minētajām lietām.

Lielākā sasilšana ir notikusi tieši pēdējās desmitgadēs — temperatūras pieaugums kļūst straujāks.

Neaizmirsti, ka tas ir vidējais pieaugums: dažās vietās ir kļuvis daudz siltāk, bet citās daudz aukstāk. Piemēram, Arktika pēdējos 60 gados ir ievērojami sasilusi, un, iespējams, jau 2040. gadā Arktikā ledus vasarā vairs nebūs. Eiropā sasilšana notiek ātrāk nekā citos pasaules reģionos.

Daži pētījumi liecina, ka Zemes temperatūra pēdējā ledus laikmetā bija par tikai aptuveni 4 °C zemāka nekā 19. gadsimta beigās.

Pajautā zinātniekam

Avatar blond boy character
Cik nopietnas ir klimata pārmaiņas?
Scientist avatar
Mūsu planēta strauji sasilst. Šīs pārmaiņas izraisa cilvēku darbība, un mēs sākam pieredzēt sekas visā pasaulē.
Jo vairāk mēs izmainām klimatu, jo lielāks kļūst risks, ka var notikt bīstamas pārmaiņas, un jo grūtāk un dārgāk būs ierobežot turpmākas pārmaiņas un pielāgoties sekām, no kurām nebūs iespējams izvairīties. Ja mēs steidzami nerīkosimies, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, vidējā Zemes virsmas temperatūra līdz šī gadsimta beigām var paaugstināties par 4 °C vai vairāk salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta.
— Dr. Džolīna Kuka (Jolene Cook), klimatoloģe

Oglekļa pēda

Mūsu oglekļa dioksīda pēda novērtē mūsu ietekmi uz planētu — siltumnīcefekta gāzu daudzumu, ko mēs saražojam ikdienā, piemēram, cik daudz kurināmā un elektroenerģijas patērējam mēs paši vai cik daudz resursu ir nepieciešams, lai saražotu mums vajadzīgās lietas.

Sadaļā Viss ir tavās rokās! atradīsi vairākus ieteikumus, kā samazināt savu oglekļa pēdu.

Earth illustration

Oglekļa cikls: vienmēr kustībā

Ogleklis ir visur un visās dzīvās būtnēs, ieskaitot tevi! Taču ogleklis ilgi nepaliek uz vietas.

Tas nepārtraukti pārvietojas no vienas planētas vietas uz citu, kā arī maina formu. Piemēram, ogleklis gaisā galvenokārt pastāv kā gāze (oglekļa dioksīds vai CO2), ko absorbē augi, tostarp koki, kā arī okeāni.

Uz sauszemes dzīvnieki un cilvēki uzņem oglekli, apēdot augus, un to izelpo. Kad augi un dzīvnieki nomirst, to atliekas satrūd un sadalās, radot oglekli, kas tiek absorbēts zemē.

Oglekļa cikls gadu tūkstošiem ilgi ir nodrošinājis vairāk vai mazāk stabilu gāzu īpatsvaru atmosfērā.

Tomēr cilvēku darbība iejaucas šajā trauslajā līdzsvarā, atbrīvojot CO2 ātrāk, nekā to var dabiski absorbēt, un samazinot dabiskos oglekļa uzkrājējus, piemēram, izcērtot tropiskos lietus mežus.

Tas izraisa CO2 daudzuma palielināšanos atmosfērā, un, tā kā CO2 ir siltumnīcefekta gāze, Zemes temperatūra paaugstinās.

Vai tu zināji?

Bez siltumnīcefekta vidējā temperatūra uz Zemes būtu nevis patīkamie 15 °C, pie kā mēs esam pieraduši, bet krietni zemāka, proti, –18 °C, kas ir daudz par aukstu, lai izdzīvotu augi, dzīvnieki un arī mēs!

Vai caurums ozona slānī ir vainojams pie klimata pārmaiņām?

Nē!

Ozons ir ļoti noderīga gāze, kas atrodas augstu Zemes atmosfērā un absorbē kaitīgo ultravioleto starojumu no saules.

Kad zinātnieki saprata, ka cilvēku radītas gāzes, kas tiek izmantotas ledusskapjos un aerosolos, rada caurumu ozona slānī, starptautiskā sabiedrība sāka tās pakāpeniski aizliegt. Tika sagatavots nolīgums, ko sauc par Monreālas protokolu, lai pakāpeniski samazinātu tādu bīstamo vielu kā hlorfluorogļūdeņraža (CFC) izmantošanu.

Centieni samazināt šo vielu izmantošanu ir bijuši tik veiksmīgi, ka ozona slāņa atjaunošanās sagaidāma līdz 21. gadsimta vidum. ES ir viena no ozona slāņa aizsardzības līderiem. Lai arī ozona caurums pats par sevi neizraisīja globālo sasilšanu, ierobežojumi, kas piemēroti ozonu noārdošajām vielām, palīdz novērst klimata pārmaiņas, jo šīs ķimikālijas ir arī siltumnīcefekta gāzes.

Diemžēl CFC un ar to saistītās vielas laika gaitā tika aizvietotas ar fluoru saturošām gāzēm, kas pazīstamas arī kā fluorētās siltumnīcefekta gāzes jeb F gāzes. Šīm gāzēm nav ietekmes uz ozona slāni, bet tās ir ļoti iedarbīgas siltumnīcefekta gāzes. Pasaulei atkal jārīkojas: visas 198 valstis, kas parakstījušas Monreālas protokolu, ir vienojušās ierobežot šo kaitīgo gāzu ražošanu un izmantošanu. ES ir pasaules līdere šo gāzu lietošanas ierobežošanā un alternatīvu meklēšanā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt F gāzu emisijas par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2014. gada līmeni. 2022. gadā Eiropas Komisija iesniedza piedāvājumu palielināt ieceru vērienīgumu attiecībā uz F gāzu emisiju samazināšanu, lai palīdzētu ES sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.

Vai tu zināji?

Vai zināji, ka Eiropas Savienībai ir sava satelīta programma Zemes novērošanai? To sauc Copernicus, un tā ir pasaules progresīvākā planētas monitoringa sistēma. Copernicus veido sešas satelītu ģimenes (“Sentinels”), kuras atstaro augstas izšķirtspējas zemes un okeāna attēlus. Šos attēlus ikviens var izmantot bez maksas dažādos nolūkos, tostarp lai sekotu klimata un vides izmaiņām.

Satellite illustration

Fosilais kurināmais

Fosilais kurināmais, piemēram, akmeņogles, ir aizvēsturisku augu un dzīvnieku paliekas, kas miljoniem gadu bijušas apraktas dziļi zemē un pārveidojušās par vielām, kuras var izmantot kā kurināmo.

Fossil image