Risinājumi
Klimats un pilsēta
Pilsētas būtiski veicina klimata pārmaiņas, un tas nepārsteidz, jo pilsētās dzīvo aptuveni 75 % Eiropas iedzīvotāju.
Lielas pilsētas, lielas pēdas
Pilsētas ir saimnieciskās darbības centri, tāpēc tās rada lielas emisijas. Pilsētas veido 60–80 % no globālā enerģijas patēriņa un apmēram tikpat lielu daļu no CO₂ emisijām, tāpēc tām ir liela oglekļa pēda. Tomēr pilsētas ne tikai rada problēmas, bet arī var sniegt risinājumus.
Pilsētas visā ES mainās uz labo pusi, pateicoties inovācijām un gudrai vietējai vadībai, kas palīdz samazināt emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei ar gudru plānošanu un shēmām.
Pilsētu mēru misija
Pilsētas visā Eiropā ir brīvprātīgi apņēmušās veikt pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un sagatavotos klimata pārmaiņu radītajām sekām.
Tās ir pievienojušās Pilsētas mēru paktam, kas ir Eiropas Komisijas shēma ar mērķi mudināt pilsētas samazināt emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Pilsētas uzlabo energoefektivitāti, aktīvāk izmanto atjaunojamos energoresursus, ilgtspējīgu transportu, kā arī klimatizturīgu infrastruktūru, iekārto zaļās teritorijas pilsētās, pielāgo civilo aizsardzību un īsteno citas iniciatīvas.
2016. gadā tika noslēgts Globālais pilsētu mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, lai paātrinātu rīcību klimata jomā vietējā līmenī visā pasaulē.
Šobrīd klimata jomā sadarbojas vairāk nekā 11 500 pilsētu no 142 valstīm un 6 kontinentiem. Vai jūsu pilsēta vai jums tuvākā pilsēta piedalās?
Pieejamas pilsētas
Diena bez auto ir lielisks veids, kā mudināt cilvēkus meklēt alternatīvus veidus, kā pārvietoties pilsētā. Šis ir pasākums, kas notiek daudzās pilsētās Eiropas Mobilitātes nedēļā, kas ir Eiropas Komisijas atbalstīta kampaņa, kura tiek organizēta katru septembri.
Pateicoties kampaņai, ir ieviesti vairāk nekā 8000 pastāvīgu pasākumu, piemēram, automašīnu un divriteņu koplietošanas shēmas.
Gatavošanās ekstremāliem laika apstākļiem Kopenhāgenā
2011. gada jūlijā Kopenhāgenā lija, bet tas nebija parasts lietus. Nieka divās stundās nolija aptuveni 15 centimetri nokrišņu. Pilsētas notekūdeņu sistēma netika galā ar lielo ūdens daudzumu, un drīz applūda ēkas un ielas.
Divām lielām Kopenhāgenas slimnīcām draudēja slēgšana plūdu un elektroapgādes traucējumu dēļ. Šis notikums lika pilsētas vadītājiem domāt par plānu, kā aizsargāt pilsētu no ekstremāliem laika apstākļiem nākotnē.
Rezultātā tika izstrādāts Lietusgāžu pārvaldības plāns, kas ne vien palīdzēs labāk tikt galā ar lietusūdeni, bet arī uzlabos dzīves kvalitāti pilsētā. Plāns ietver pat tādu veloceliņu izbūvi, kas kalpo arī par lietusūdens novadkanāliem vētru laikā.
Taupi enerģiju, taupi naudu
Energoefektīvākas ēkas un ierīces var ietaupīt ļoti daudz enerģijas un naudas un samazināt emisijas. Lielu daļu ES mājsaimniecībās patērētās enerģijas izlieto māju apsildīšanai.
Trīsslāņu stikla pakešu logi, laba izolācija un ar augiem apstādīti jumti, kas palīdz atvēsināt ēkas, ir tikai daži no veidiem, kā samazināt mūsu māju, skolu un biroju oglekļa pēdu.
Eiropas Zaļās galvaspilsētas
“Eiropas Zaļās galvaspilsētas” balvu pasniedz pilsētām, kas apņēmušās kļūt ilgtspējīgākas. Mērķis ir apbalvot pilsētas, kas ilgtermiņā nodrošina augstus vides standartus, veicināt pilsētas uzņemties vērienīgākus mērķus un motivēt citas pilsētas, radot telpu, kurā pilsētas iedvesmo cita citu dalīties ar idejām un pieredzi.
2010 ">Stokholma
2011 ">Hamburga
2012 ">Vitorija
2013 ">Nante
2014 ">Kopenhāgena
2015 ">Bristole
2016 ">Ļubļana
2017 ">Esene
2018 ">Neimegena
2019 ">Oslo
2020 ">Lisabona
2021 ">Lahti
2022 ">Grenoble
2023 ">Tallina
