Risinājumi
Klimats un daba
Cīņa pret klimata pārmaiņām palīdz aizsargāt ap mums esošo dabu un dabiskās sistēmas, no kurām ir atkarīgi visi cilvēki. Labi rūpējoties par augsni, mežiem un ūdeņiem, mēs varam arī labāk cīnīties ar klimata pārmaiņām un to sekām.
Klimata pārmaiņas daudzējādā ziņā ietekmē vidi un sabiedrību. Daudzās ES valstīs jau ir sagatavoti nacionālie plāni šīs ietekmes radīto seku novēršanai. Dažādi reģioni saskarsies ar atšķirīgām problēmām, tāpēc plāni ir jāpielāgo reģionālajiem un vietējiem apstākļiem.
Augsne ir lielisks oglekļa uzglabātājs
Mēs lielākoties uzskatām augsni mums zem kājām vienkārši par zemi, bet augsnei ir ļoti liela nozīme pasaules klimata regulēšanā. Augsne uzglabā oglekli galvenokārt organiskā formā, un tā ir otrs lielākais oglekļa uzkrājējs pasaulē aiz okeāniem.
Saskaņā ar aplēsēm 0,1 % oglekļa, kas pašlaik atrodas Eiropas augsnē, ir līdzvērtīgs 100 miljonu automašīnu radītām ikgadējām emisijām.
Augsnes spēju uzglabāt milzīgu oglekļa daudzumu pēdējās desmitgadēs ir vājinājusi neilgtspējīga zemes apsaimniekošana un izmaiņas zemes izmantošanā. Tomēr labas mežsaimniecības prakses un pienācīga zemes apsaimniekošana var palīdzēt saglabāt vai pat palielināt zemē uzglabātā oglekļa daudzumu.
Oglekļa uzglabāšana pazemē
Oglekļa dioksīda uztveršana un uzglabāšana ir metode, ar kuras palīdzību tiek notverts un saspiests elektrostaciju un rūpnīcu radītais oglekļa dioksīds, kas pēc tam tiek transportēts uz piemērotu uzglabāšanas vietu dziļi pazemē.
Šai metodei ir ievērojams potenciāls palīdzēt apkarot klimata pārmaiņas Eiropā un visā pasaulē: pazemes uzglabāšanas vietās iespējams uzglabāt praktiski visu oglekļa dioksīdu simtiem un pat tūkstošiem gadu.
Tomēr pašlaik šī tehnoloģija ir ļoti dārga, un Eiropā darbojas tikai divi komerciāli projekti. Tāpēc ES nodrošina sākotnējo finansējumu, lai atbalstītu oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas projektus, un tā ir izstrādājusi noteikumus, lai nodrošinātu metodes izmantošanu videi nekaitīgā veidā.
Meži: mūsu klimata sargi
Mežiem klimata pārmaiņu jomā ir unikāla nozīme. No vienas puses, koki rada siltumnīcefekta gāzes izplūdi, kad tiek nocirsti, iet bojā vai kad tiek radīti traucējumi augsnē, kurā tie aug, un tas sekmē globālo sasilšanu.
No otras puses, meži fotosintēzes gaitā uztver siltumnīcefekta gāzes, un tie arī palīdz atvēsināt planētu. Šā iemesla dēļ tiem ir būtiska nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām.
Kā mēs varam nodrošināt to, lai mežiem būtu labvēlīga ietekme? Efektīvs risinājums var būt ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, kuras ietvaros tiek stādīti jauni koki, aizstājot vecos vai nocirstos kokus. ES dalībvalstis sadarbojas, lai stiprinātu mežu nozīmi ES cīņā pret klimata pārmaiņām.
Cilvēki izcērt pasaules mežus satraucošā mērogā. Tropu mežu izciršana līdz pat 80 % apmērā tiek veikta, lai attīrītu zemi lauku saimniecībām, tomēr koki tiek izcirsti arī nolūkā izgatavot koksnes izstrādājumus un papīru vai ierīkot ceļus un raktuves. Mežu izciršana ne tikai paātrina klimata pārmaiņas, bet arī iznīcina meža dzīvnieku dzīvotnes un rada izmaiņas nokrišņu režīmos, izraisot sausuma periodus.
Pasaules mežu aizsardzība
Sistēma, ko sauc par REDD+ (Atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju samazināšana un mežu saglabāšana), palīdz tropu valstīm ieviest ilgtspējīgākas mežu apsaimniekošanas metodes. Tā maksā cilvēkiem jaunattīstības valstīs, lai viņi saglabātu savus mežus,
aprēķinot mežu neizciršanas rezultātā atmosfērā nenonākušā oglekļa dioksīda vērtību un šos līdzekļus piešķirot klimatam draudzīgai meža zemes izmantošanai.
REDD+ līdzekļi ir izmantoti vairāk nekā 40 valstīs mežu uzraudzībai (koku uzmērīšana), mežu ugunsdzēsības dienestu darbības uzlabošanai un agromežsaimniecības attīstībai (lauksaimniecības un mežsaimniecības apvienošana).
Tas prasa pienācīga līdzsvara panākšanu starp mežu saglabāšanu un mežā dzīvojošo cilvēku interešu aizsardzību, jo viņiem mežs ir vajadzīgs pārtikas, ūdens un citu resursu iegūšanai. ES dalībvalstis un iestādes līdz šim ir ieguldījušas vairāk nekā vienu miljardu eiro ar REDD+ saistītu pasākumu īstenošanā Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā.
Cīņa ar karstumu
Gudra sēšana
Zemkopji vairāk sēj augus koku ēnā, lai pielāgotos karstākam un sausākam klimatam. Pilsētās ainavu arhitekti parkos un gar ceļiem stāda pret sausumu izturīgas puķes un krūmus, kas piemēroti siltiem, sausiem apstākļiem.
Zaļas sienas un jumti
Vairākās pilsētās augus stāda uz sienām un jumtiem, lai absorbētu siltumu un karstā laikā palīdzētu kontrolēt temperatūru iekštelpās. Augi arī uzsūc ūdeni un samazina ūdens noteci vētru laikā. Dažās valstīs, piemēram, Francijā un Dānijā, izmantojot tiesisko regulējumu, tiek veicināta zaļo jumtu izveide.
Ūdens taupīšana
Cilvēki meklē jaunus ūdens taupīšanas veidus, piemēram, uzstādot saimniecības ūdeņu atkārtotas izmantošanas sistēmas mājās un uzņēmumos (piemēram, viesnīcās), lai mazgājoties izlietoto ūdeni atkārtoti izmantotu tualetes noskalošanai. Novatoriski lauksaimnieki izmanto pilienu laistīšanas sistēmas naktī, lai augi saņemtu ūdeni tieši uz saknēm un lai tas neiztvaikotu dienas karstumā.
Pielāgošanās augstākam ūdens līmenim
Peldošās mājas
Māsbommeles pilsētā zemajā Nīderlandē daļa iedzīvotāju gatavojas biežākiem plūdiem, dzīvojot peldošās mājās, kas ir noenkurotas pie krasta, bet var uzpeldēt, ja ūdens līmenis ceļas.
Barjeru būvēšana
Mākslīgi dambji un smilšu kāpas palīdz aizsargāties pret applūšanu. Kāpas var apstādīt ar izturīgu zāli, kuras saknes palīdz apturēt kāpu aizskalošanu.
Zaļie sūkļi
Palienes (dabiskas zemes platības gar upēm) var kalpot kā dabiski sūkļi, kas uzsūc lieko lietus ūdeni. Valstis, kas atrodas Donavas un Elbas krastos, atjauno senās palienes, dodot upēm vairāk vietas.